“Redesigning the design department”, McKinsey & Company pētījums
“We used to tell the designers what to do, now they’re showing us what is possible -and it’s so much better.”*
2018. gada McKinsey & Company līdz tam vērienīgajā nozares pētījumā pārliecināja par dizaina nozīmi uzņēmumu ekonomiskajā izaugsmē. 2022. gadā McKinsey komanda nāca klajā ar vēl padziļinātāku izpēti (“Redesigning the design department”), identificējot tos raksturlielumus, kas nepieciešami veiksmīga dizaina departamenta izveidei un funkcionēšanai.
Pētījuma aptaujā piedalījās trīs miljoni dizaineri tostarp vairāk kā 100 000 dizaina nodaļu vadītāji. Kā avoti tika analizēti uzņēmumu finanšu rādītāji. Padziļinātajā aptaujā pētījuma ietvaros tika uzrunāti 250 biznesa un dizaina jomas profesionāļi, un 30 vadošo dizaina uzņēmumu vadītāji piekrita interviju norisei, lai sniegtu dziļāku izpratni par cēloņsakarībām un nākotnes perspektīvām.
Ar pilnu pētījumu var iepazīties uzņēmuma interneta vietnē.
Piedāvājam veiktā pētījuma interesantākās atziņas.
Svarīgākais atklājums tikai apliecina kopīgās tendences sabiedrības vērtībās, proti, iekļaujoša vide ir jēdziens, par kuru runājam visdažādākajās perspektīvās, jā, arī attiecībā uz dizaina departamentu darbību uzņēmumos. Pētījuma rezultātos redzams, ka nav korelācijas starp dizaineru skaitu uzņēmumā un tā finanšu rezultātiem.
Attēls — «McKinsey»
Organizicionālā integrācija jeb, vienkārši sakot, cilvēkresursu apvienošana, sapludināšana, ir daudzu problēmsituāciju atslēga. Dizaineri nav darbinieki, kas izolēti savos radošajos departamentos un periodiski sniedz atskaiti vai prezentē jaunas idejas. Gluži pretēji, daudz veiksmīgāki ir tie uzņēmumi, kuros izpildvaras līmeņa vadītāji paši sadarbojas ar dizaineriem un iekļauj viņus dažādās darba grupās ar citu departamentu darbiniekiem. Šāda prakse ir rezultatīva gan B2B, gan B2C sektoros, jo paredz gan ātru, gan efektīvu zināšanu un prasmju mijiedarbi, gan paātrina lēmumu pieņemšanas procesus.
Starpfunkcionāla organizacionālā kārtība
Pētījumā izmantoti salīdzinājumi ar pārtraukto un nepārtraukto līniju, kas grafiski labi ilustrē saiknes ciešumu. Labākajās dizaineru komandās radošos profesionāļus ar viņu tiešajām nodaļām vai struktūrvienībām saista pārtraukta līnija. Tā ietver zināšanu, pieredzes apmaiņu un profesionālās kopienas stiprināšanu. Nepārtrauktās līnijas saikne, savukārt, tiek veidota ar projektu departamentiem, ieļaujot komandā vienu vai vairākus dizainerus. Finanšu, dizaina, PR un mārketinga jomas darbinieku kopstrādes procesi sekmē ne tikai preču vai pakalpojuma kvalitātes uzlabojumus, bet pozitīvi ietekmē uzņēmuma iekšējo vidi un labbūtības rādītājus.
Trīs galvenie secinājumi par uzņēmuma organizacionālo kārtību:
- Dizaina nodaļas atrašanās vieta uzņēmuma struktūrā nenosaka tā panākumus.
- Veiksmīgākie uzņēmumi iekļauj dizainerus starpdisciplināru komandu sastāvos, lai uzlabotu gan pašu pakalpojumu kvalitāti, gan vidi pašā uzņēmumā.
- Uzvarētāju komandās visu darbinieku motivācijai tiek piemēroti vienādi stimuli, tādējādi veicinot saskaņotu, vienmērīgu uzņēmuma izaugsmi.
Vadoša elektronisko preču ražotāja pārstāvis atzina, ka dizaina profesionāļu komanda uzņēmumā darbojās stingrā hierarhiskā sistēmā, kurā dizaineru viedoklis stratēģisku lēmumu pieņemšanā bija sekundārs vai netika ņemts vērā. Radošās jomas pārstāvji līdz ar to neizjuta savu līdzdalību uzņēmuma panākumos, kas ietekmēja arī darba motivācijas rādītājus. Reģionālie spēlētāji tajā pašā biznesa jomā, savukārt uzrādīja pavisam citus rezultātus, jo dizaineriem tika dota gan rīcības, gan vārda brīvība, kas ļāva uzņēmumiem strādāt kā vienotai, nevis segmentētai komandai.
Uzņēmumi, kuros dizaina nodaļas ir integrētas kopējā struktūrā, trīs reiz biežāk iesaistīs dizainerus arī dažādu iekšējo lēmumu pieņemšanā. Attēls — «McKinsey»
Stimuli jeb pamudinājumi, kas tiek izmantoti dažādos uzņēmumos, arī ir viens no mainīgajiem raksturlielumiem, kas identificē, piemēram, cik liela nozīme dizainam vispār ir kompānijas ietvaros. Jo ciešāka ir organizacionālā integrācija uzņēmumā, jo lielāka nozīme tiek piešķirta dizainam, jo dizaineru motivācija ir ne tikai veiksmīgs produkta vai pakalpojuma veidols un funkcionalitātē, bet uzņēmuma kopējā izaugsme un ilgtspēja.
Dizaina talantu lološana
Labākie dizaina departamenti stratēģiski iegulda, lai izaudzinātu savus spožākos talantus, nodrošinot apmācības un pieredzes apmaiņu gan biznesa, gan tehnoloģiju jomās. Tas sekmē darbinieku ātrāku un veiksmīgāku iekļaušanos uzņēmuma kopējos procesos. Vadības līmenī svarīgi apzināties arī dizaineru virzību uz jaunām virsotnēm un nepārtraukti gādāt par jauniem profesionālajiem izaicinājumiem, kas nāk par labu gan pašiem darbiniekiem, gan uzņēmumam.
Trīs galvenie secinājumi par dizaineru prasmēm un kompetencēm:
- Dizaineriem jāapgūst vairāk kā tikai dizaina prasmes.
- Dizaina prasmes un kompetences jāapgūst ne tikai pašiem dizaineriem.
- Vadošie biznesa un dizaina jomas pārstāvji atzīst, ka līderi dizaineru jomā ir tie, kuri prot un spēj nodrošināt integrācijas procesus, nevis tikai demonstrēt pašas dizaina prasmes.
Augstākie darbinieku apmierinātības rādītāji un lojalitāte ir tieši uzņēmumos ar ciešāku starpfunkcionālo integrāciju. Attēls — «McKinsey»
Šie paši uzņēmumi uzrādīja labākus rādītājus arī dizaina talantu piesaistē, kas nebūt nav mazsvarīgi mūsdienu darbaspēka fluiditātes apstākļos. Darbs kļuvis ne tikai par materiālā nodrošinājuma avotu, cilvēki darba vietās un kolektīvos arvien biežāk meklē piepildījumu, apliecinājumu, kopīgu mērķi.
Aptaujas rezultāti uzrādīja, ka dizaineri, kas strādā pelnošākajos uzņēmumos, demonstrē ekspertīzi un zināšanas, kas pārsniedz tikai dizaina jomu. Dizaina komandas prasmes ārpus savas tiešās profesionālās kompetences sekmē kopējo rādītāju uzlabošanos. Lielākoties tiek uzsvērtas mārketinga, pārdošanas un stratēģiskās plānošanas prasmes.
Jāuzsver, ka augstākminētā korelācija darbojas ne tikai dizaineru vidū. Dizaina kompetences ir svarīgas arī citu jomu pārstāvjiem, jo tās ir tieši saistītas ar komerciālajiem panākumiem. Lietotāja personas analizēšana, radoši problēmsituāciju risinājumi, prototipu testēšana ir tikai dažas no funkcijām, kas jāapgūst un jāattīsta arī pārdošanas, plānošanas un finanšu departamentos.
Vide un rīki
No praktiskā viedokļa, gan fiziskais, gan digitālais dizains rodas pateicoties palīginstrumentiem, kas palīdz profesionāļiem uzrādīt savu labāko sniegumu. Pētījumos parādās jēdziens “rīku vitalitāte” jeb dzīvotspēja, kura spēlē lielu lomu panākumu ceļā. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību, tieši temps, kādā tiek radīti, testēti un aizstāti dažādi rīki, kļūs arvien nozīmīgāks.
Trīs galvenie secinājumi par darba vidi un instrumentiem, kas tiek izmantoti:
- Jāizmanto attālinātā darba iespējas.
- Jāizvēlas rīki jeb paņēmieni, kuriem ir labāka dzīvotspēja.
- Dizaina studijas durvīm jābūt plaši atvērtām.
Pretēji bažām par attālināto darbu, labākos peļņas rādītājus uzrādīja tieši tie uzņēmumi, kuros netiek pieprasīta dizaineru fiziskā atrašanās noteiktā darba vietā, bet gluži pretēji, tā tiek atstāta pašu darbinieku ziņā. Šis atklājums ļauj atviegloti nopūsties, īpaši ņemot vērā augsto konkurenci un grūtības atrast augsti kvalificētus un motivētus darbiniekus dažādos reģionos.
Protams, attālinātais darbs paredz darba devēja pienākumu apgādāt savus darbiniekus ar visiem nepieciešamajiem rīkiem darba veikšanai un attiecīgas vides nodrošināšanai. Uzņēmumi, kas spēj ātri veikt dažādu rīku pilotversiju testēšanu, ir tie, kuri arī visātrāk un veiksmīgāk pielāgojas mainīgajiem apstākļiem. Mūsdienās dažkārt efektīvāk ir radīt nepieciešamos rīkus paša uzņēmuma ietvaros, nevis sekot līdzi un nodrošināt ārēju rīku pastāvīgu atjaunināšanu. Šajā gadījumā paši dizaina departamenti izstrādā, testē un uzlabo konkrētajam uzņēmumam pielāgotus rīkus.
Attālinātais darbs mainījis ne tikai mūsu fizisko atrašanās vietu, bet arī darba organizāciju. Ikdienā vairs nav nepieciešams fiziski mainīt stāvus, vērot vaļā un ciet dažādu departamentu durvis. Darbs digitālajā vidē šādas durvis gluži vienkārši ir izslēdzis. Kolēģu zināšanas ir daudz vieglāk sasniedzamas, līdz ar to viedokļu un pieredzes apmaiņa notiek intensīvāk un produktīvāk. Šādas iespējas ir jāizmanto.
2018.gada pētījumā uzsvērta dizaina loma uzņēmuma komerciālo rādītāju pieaugumā. Sekojošais pētījums sniedz ieskatu vadošo uzņēmumu pieredzē un ļauj mācīties kā veiksmīgi organizēt darbu, lai sekmētu gan uzņēmuma finansiālo augšupeju, gan pozitīva mikroklimata uzturēšanu, darbinieku patiesu motivāciju, lojalitāti un apmierinātību.
* Mēs mēdzām teikt priekšā dizainieriem, kas būtu darāms, tagad viņi mums rāda, kas ir iespējams – un šādi ir daudz labāk!”
***
Pētījuma autori ir Deivids Kūnijs (David Cooney), Asuka Kondo (Asuka Kondo), Hugo Sarazins (Hugo Sarrazin), Garens Kujumdžians (Garen Kouyoumjian) un Benedikts Šepards (Benedict Sheppard). Ar pilnu pētījumu iepazīties McKinsey & Company mājaslapā.
McKinsey & Company ir starptautiska menedžmenta konsultāciju firma, kas veic kvalitatīvus un kvantitatīvus pētījumus, lai novērtētu menedžmenta lēmumus gan privātajā, gan publiskajā sektorā.